KAS IR SISTĒMISKIE SAKĀRTOJUMI un SISTĒMFENOMENOLOĢIJA 

Sistēmiskie sakārtojumi ir mūsdienu garīgi enerģētiskās prakses, kas atjauno dabisko mīlestības un enerģijas plūsmu cilvēka iekšējās un ārējās sistēmās – starp dzimtas locekļiem, paša iekšējām daļām, citu laiku un dzīvju aspektiem. Sociālās struktūrās - uzņēmumos un organizācijās sakārtojumi atjauno pozitīvas enerģijas plūsmu starp kompāniju un klientiem, vadību un darbiniekiem, piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem un pieprasījumu, naudas plūsmu, izdevumiem un ienākumiem.

CILVĒKS NAV NOSLĒGTA VIENĪBA bet gan dažādu psiholoģiski enerģētisko sistēmu sastāvdaļa. Mūs katru individuāli ietekmē mūsu dzimta, ģimene, kurā esam piedzimuši un ko esam paši izveidojuši – tā ir visuzskatāmākā un vispieejamākā sistēma, kurā iekļaujamies. Dzimta ir mūs veidojošais enerģētiskais pamats, jo katrs cilvēks nes sevī daļiņu no katra sava senča, kas dod jaunākajiem dzimtas locekļiem kā savu spēku un gudrību, tā arī pieredzi un problemātiku. Mēs esam arī daļa no savu daudzo inkarnāciju sistēmas, kur sastopamies ar citām sava augstākā Es daļām. 

DZĪVOJOT UZ ŠĪS PASAULES, mēs iekļaujamies  Zemes energoinformatīvajā sistēmā, jeb apkārtējā vidē. Arī bioloģiski cilvēks ir vesela, sarežģīti veidota sistēma, kas saistīta ar norisēm ap sevi, ar dabu, ar citām būtnēm un to darinātām lietām, jeb ārējo sistēmu. 

KĀ DALĪBNIEKI ŠAJĀS SISTĒMĀS IEKĻAUJAMIES NE TIKAI MĒS, bet arī citas būtnes – mūsu senči, mūsu bērni, mūsu dvēseles radinieki un mūsu pašu aspekti, kas izpaužas citos laikos un vietās, vai arī neizpaužas materiālajā pasaulē, kā arī dažādas citas dzīvības formas un parādības. Pat dzīvniekiem, putniem, kokiem, mājām un klimatiskām norisēm ir sava vieta cilvēka sistēmās.  Liela nozīme cilvēka iekšējās energoinformatīvās sistēmas veselumā ir tā dažādo iekšējo daļu, jeb subpersonu  attiecībām. 

PĒC SAVU IEKŠĒJO SISTĒMU LĪDZĪBAS CILVĒKI VEIDO ĀRĒJĀS SISTĒMAS – dažādas grupas, kolektīvus, uzņēmumus, organizācijas, likumus un teritorijas, kur ir sava iekšējā struktūra un kārtība. Sistēmas pārklājas, ietver viena otru, ietekmē cita citu, atspoguļo cita citu, turklāt ārējās sistēmas (vides un sociālās) atspoguļo to, kas notiek pašos cilvēkos iekšpusē, jo primārais ir cilvēka būtnes iekšējā kārtība, kas tālāk ietekmē un sadarbojas ar aizvien plašākiem sistēmiskiem lokiem – ģimeni, darbabiedru un draugu loku, kaimiņus, sabiedrību, caur materiālām, garīgām un emocionālām saitēm.

VISU ŠO SISTĒMU ELEMENTIEM KATRAM IR SAVA VIETA UN SAVAS SAITES ar citiem tās dalībniekiem. Kad kādā no šo sistēmu lokiem saites pārtrūkst, vai kāds dalībnieks tiek izstumts no savas vietas, rodas enerģētisks tukšums, ko neviļus spiesti aizpildīt citi sistēmas dalībnieki ar savu enerģiju, vai arī kādi sistēmai sveši elementi. Tad notiek cilvēkam neizprotami, traucējoši, viņa enerģiju bloķējoši notikumi, ko dēvē par paša vai dzimtas karmu, savukārt uzņēmumos un organizācijās to dēvē par biznesa neveiksmi vai zaudētām investīcijām. 

CĒLONIS TAM MEKLĒJAMS NE TIEŠĀ CILVĒKA RĪCĪBĀ, bet neapzinātās darbībās vai citu sistēmas dalībnieku savstarpējā attieksmē. Lai to novērstu, nepietiek vienkārši mainīt savu rīcību, ir jāatjauno dabiskā kārtībā sistēmā, kurā notikusi kļūme. Dabiskas sistēmas kārtības uzturēšana balstās uz ikviena tās dalībnieka pieņemšanu viņa īstajā vietā un mīlestības enerģijas plūsmas atjaunošanu starp visiem elementiem. Jebkurš cits enerģijas veids cilvēka sistēmā jau vairs nav dabisks, jo primārā ir mīlestība; visas citas jūtas mums dotas tāpēc, lai mēs pēc aiziešanas no mīlestības spētu atkal pie tās atgriezties.

SISTĒMFENOMENOLOĢIJA IR SKATĪJUMS UZ PASAULI UN CILVĒKA PILNVEIDOŠANĀS VIRZIENS kas strādā ar notikumiem un elementiem (jeb fenomeniem) un sistēmām, ko tie veido. Šis virziens ietver dažādas metodes, piemēram – dzimtas un ģimenes sistēmiskie sakārtojumi, B.Helingera metode, strukturālie un organizāciju sakārtojumi, iekšēo daļu un dvēseles iepriekšējo inkarnāciju sakārtojumi, holodinamika, šamanisma prakses, stalkings, balsu dialogi, resursu un mērķu enerģijas, sistēmiskie rituāli, u.c.

SISTĒMFENOMENOLOĢIJA IR ARĪ FILOZOFISKAS IEVIRZES MĀCĪBA par cilvēka un pasaules vienotību. Ja sistēma ir sakārtota, ja visas enerģijas tajā ir savās vietās, cilvēka dzīve rit viegli un pilnvērtīgi, tā ir atbilst viņa personīgajām vēlmēm un dvēseles aicinājumam. Šī mācība var ietvert visas dzīvības izpausmes - no fizikas līdz ezotērikai, no psiholoģijas līdz medicīnai, no garīgām līdz biznesa struktūrām.

KĀ PAMATA PRAKSE TIEK IZMANTOTI SISTĒMISKO SAKĀRTOJUMU IZVIETOJUMI pēc Berta Helingera ģimenes sistēmfenomenoloģiskās metodes principiem, jo ģimene ir tas sistēmiskais loks, kas vislabāk parāda kārtības esamību vai neesamību cilvēkā pašā un citās viņa iekšējās un ārējās sistēmās. 

ŠO PAMATU PAPILDINA AR CITĀM METODĒM – regresijām reinkarnāciju praksēs, kustību, deju un mākslas terapijai, subpersonu attiecību spēlēm, holodinamikai un citām metodēm, kas palīdz cilvēkam sakārtot sevi kā savas sistēmas daļu, kas palīdz atgūt veselumu ne tikai fiziskā, bet arī emocionālā un garīgā jomā.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .