KAS IR BIOENERĢIJAS

Ik pa laikam pie manis sākas jauns cikls bioenerģētikas nodarbībās un tur, kā parasti, ir pieteikusies gan cilvēki, kam šīs enerģijas jau labi pazīstamas, gan tādi, kas ar tām pirmo reizi saskarsies praktiski. Lai man katram jaunpienācējam nebūtu jāstāsta “ābece”, tapa šis ieraksts.

Lai darbotos ar bioenerģijām praktiski, patiešām nekāda iepriekšēja pieredze nav vajadzīga, bet, ja nav vispār skaidrs – kas tas par jēdzienu? - izlasiet, pirms piedalīties. Bez vēlmes piedalīties arī var lasīt

Vārds “bio-enerģijas” ir saliktenis no vārdiem “bioloģisks” un “spēks” (jeb enerģija). No tā varam secināt, ka šie spēki ir bioloģiski, t.i. no dabas nākoši un dabai (bioloģijai) piederīgi. Un kas ir “Daba”? – tas ir viss dzīvais, kas mums apkārt, visi koki, augi, dzīvnieki, kukaiņi, zivis un putni, pat akmeņi un, protams, mēs paši – cilvēki. Tādēļ bioenerģijas piemīt visam, kas dzīvs un mijiedarbojas visu dzīvo būtņu starpā. Dažās sistēmās to sauc par Ci, citās par Prānu, par Spēkiem vai vēl kaut kā.

Kā tad tās bio’ atšķiras no fizikālajām enerģijām – elektrības, smaguma, ātruma, u.t.t.? Arī fizikāli izmērāmās enerģijas, kad tās piemīt dzīvajām būtnēm, ir bioloģiski spēki, bet jēdziens “bioenerģijas” ir plašāks – tas ietver arī tos spēkus, plūsmas un vibrācijas, kas fizikāli nav izmērāmi, vismaz pašlaik vēl ne. Tās ir tā saucamās smalkās enerģijas, ko cilvēks var uztvert, bet tehnisks aparāts bieži vien vēl ne. Priecē tas, ka tehnoloģijas attīstās un šīs smalkās enerģijas kļūst aizvien pazīstamākas fiziķiem, tām parādās arī loģiskie skaidrojumi.

Lai cik tas pragmatiskajiem skaidrojošajiem prātiem neliktos dīvaini, ar bioenerģijām var brīvi strādāt jebkurš, arī tad, ja neko no tām nesaprot un neko nevar paskaidrot. Un mēs to arī darām neapzināti katru dienu visu dzīvi, tikai tas notiek haotiski, tāpēc rezultāts mēdz nebūt atbilstošs domātajam….. Mēs, cilvēki, bioenerģijas uztveram ar sava biolauka maņām – tām nevajag mērinstrumentus, turklāt neviens mērinstruments nebūs precīzāks par cilvēku! Tieši individuālais, subjektīvais, neprecīzais un nebūt ne ideālais cilvēks var vislabāk sajust un vislabāk vadīt šis dzīvības enerģijas, jo nekas nav dabiskāks, unikālāks un mainīgāks par dzīvības spēku!

Dzīvība pastāv augšanā un mainībā, tā nav fiksēta un precīzi noteikta, tā ir vienmēr reizē dzimstoša un mirstoša, tomēr ir daži principi, par ko cilvēki jau kopš vēdiskiem laikiem vienojušies, lai būtu vieglāk paskaidrot un orientēties bioenerģētikas jomā.


Cilvēks ir fiziskais ķermenis kopā ar smalkajiem ķermeņiem, un tie, atšķirībā no fiziskā nav nemainīgi fiksēti (vispār jau arī fiziskai

Visvienkāršākais ir duālais dalījums – Iņ / Jan, jeb sievišķais / vīrišķais, jeb augša / apakša, jeb gaisma / tumsa, jeb iekšpuse / ārpuse u.t.t. (1.attēls) s ķermenis mainās, tikai salīdzinoši lēni).Tos var dažādi dalīt, vienot un interpretēt – to jēga no tā nemainās. Lai kādos virzienos un šķēlēs mēs grieztu kūku – tās garša paliek vienmēr tāda pati.

Visērtākais ikdienas lietošanai ir trīsdaļīgais dalījums, ko izmanto gan daudzas garīgās tradīcijas, gan šamaniskās prakses, gan mūsdienu psiholoģija. Pievienotajos zīmējumos (2. un 3.) ir šāds dalījums, skatot cilvēka biolauku jeb auru vertikālā un horizontālā griezumā.

• Informatīvajā daļā, kas ir augšējais, jeb ārējais auras slānis, mājo mūsu domas, atmiņas, priekšstati, secinājumi, informatīvās programmas, vīzijas, sapņi, domformas, caur to mums atveras intuīcija, mēs varam uztvert Visuma informatīvo lauku, varam ieskatīties nākotnē un ceļot augšējās pasaulēs. Domu pasaule ir ātra un mainīga, tādēļ tā viena pati maz ietekmē pasauli.

• Enerģētiskajā jeb spēka daļā, kas vienmēr ir vidū – ap sirdi vai auras vidusdaļā, atrodas mūsu jūtas, kas izpaužas caur emocijām, vēlmēm un gribu. Mūsu jūtas ir mūsu spēks, tomēr te rodas lielas problēmas, jo reizēm mēs šo jūtu spēku nevaram izturēt, neprotam ar to apieties, mums tas mēdz nepatikt, u.t.t. Reizē ar to te mīt arī mīlestība tās visdažādākajās izpausmēs. Spēks, kas rodas šajā biolauka daļā bagātina domu, kas nāk no informatīvās daļas un palaiž to pasaulē, ļaujot materializēties caur cilvēka rīcību.

• Materiālajā daļā, pie kā pieder fiziskais un ēteriskais ķermenis, ir viss, kas taustāms, sajūtams ar ķermeņa maņām un izmērāms ar dažādām fizikālām mērierīcēm (rentgens, Folla aparāts, rezonanses diagnostikas, u.c.) Te rodas arī kustības un darbības, jo bez tām mūsu izpausmes nevarētu tieši ietekmēt pasauli. Šī ir vislēnākā, vistaustāmākā, bet visdrošākā biolauka daļa.






Līdzīgi bioenerģiju slāņi ir visām dzīvajām būtnēm, un tas ļauj mums veidot kontaktus smalkajā plānā ar dzīvniekiem, augiem un akmeņiem. Starp citu – akmens, kaut arī vislēnāk vibrējošā, tādēļ visgrūtāk uztveramā materiālās dzīvības forma uz zemes (4.zīmējums). 


Visas 3 biolauka daļas vienmēr savieno elpa, kas ir neatņemama visu cilvēka dzīves laiku. Tādēļ dažādi elpošanas vingrinājumi, arī paši vienkāršākie, dod tik lielu efektu – tie sajūdz un iekustina visu auru tajā veidā vai virzienā, kā mēs to nosakām. Virziens ir vienmēr, tikai – mēs to varam noteikt apzināti vai ne, varam kopt un veidot savu biolauku kā neredzamu dārzu, vai arī ļaut, lai tajā bradā visi, kam nav slinkums…. Bioenerģētikas nodarbībās mēs lielu nozīmi veltām elpošanai, arī savu robežu nostiprināšanai, domas tīrībai un dažādu enerģētisko resursu atrašanai. Pieskaramies arī kā arī 7 vai 9 čakru sistēmām (5 att.)mes, ir vislabākais piemērs tieši bioenerģiju ietekmei. Kā zināms dažādi minerāli un dārgakmeņi tiek izmantoti dziedniecībā kopš ļoti seniem laikiem līdz pat mūsdienām, tagad to sauc par litoterapiju. Jo akmeņus mēs neēdam (izņemot mālu), mēs ar tiem nerunājam, tie nesēž mums klēpī, nesmaržo…. Bet mēs jūtam , kā mainās garastāvoklis un dzīve to tuvumā – tāda ir bioenerģiju iedarbība.


Vēl uz biolauku var apskatīt dažādu smalkāku slāņu griezumā, ko redzat 6.attēlā, bet ar visiem šiem slāņiem ikdienas bioenerģētikā 

mēs nedarbojamies. Ja tie interesē, tad aicinu pievienoties kursam “Jaunā laika dziedniecība” , kas sāksies 2021.gada janvārī. 

Marija Sils

/bioenerģētiķe, sistēmiskā šamane/