IEKŠĒJĀ ĢIMENE - sistēmiskā darbnīca

Cilvēks jūtas pieaudzis, kad sasniedz iekšējo neatkarības stāvokli, kad ne apkārtējie cilvēki, ne apstākļi, ne bērnības notikumi un vecāki neietekmē šī brīža jūtas un rīcību. Šādu neatkarību dod iekšējs līdzsvars un veselums, kas iestājas apzināta un sistēmiska darba rezultātā. Pieaugušam cilvēkam raksturīga attīstīta iekšējā ģimene, kā rezultātā nav vajadzības balstīties ārējā ģimenē. 

Ārējā ģimene bērnībā daudziem no mums nav bijusi ideāla, bet to mēs vairs nevaram ietekmēt. Tas ir ietekmējis arī mūsu iekšpasauli, kas veidojusies dvēselei ienākot šai pasaulē un piedzīvojot to bērnību, kāda mums katram bijusi. Rezultātā mūsu iekšējie tēli mēdz būt savādi un groteski... Toties tagad iekšējo ģimeni mēs varam kopt un audzēt tādu, kāda tā atbilst mūsu katra dvēseles ceļam. Līdzsvars un veselums iekšējā ģimenē spoguļojas ārpasaulē, pamazām saregulējot attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem un notikumiem.

BŪS TEORĒTISKĀ DAĻA – par iekšējās ģimenes tēliem, to attiecībām, lomām, veselīgo un destruktīvo stāvokli. Pazīstamākie iekšējie tēli ir: iekšējais bērns,  vīrietis un sieviete, vecāks vai vecāki, kā arī dvēseles daļas -  būtība, sievišķais vai vīrišķais pirmsākums, radītājs, kareivis, āksts, viedais, u.c.

BŪS SISTĒMISKIE VINGRINĀJUMI , kas ļaus sajust sevi dažādos iekšējās ģimenes tēlos un enerģijās.

Turpinājumā iespējami sistēmiskie sakārtojumi pēc dalībnieku pieprasījumiem.